Oleru muižu (1836.) no Antona Johana fon Engelharta kopā ar daļu parāda atpērkot, pārņēma barons Karls Teodors fon Krīdeners (Carl Theodor von Krüdener). Ap 1840. gadu sāka veidoties arī Oleru miests. Barons solot zemi māju būvniecībai un saimniecības izveidei, piesaistīja dažādus no Vācijas atbraukušos amatniekus – mūrniekus, kalējus, jumiķus, podniekus, ādmiņus, kurpniekus. Līdz ar nelielajām mājiņām, olerieši tika arī pie sava kroga un vējdzirnavām. Sadalot barona fon Krīdenera atstāto mantojumu(1864.) Ohlershof saņēma vecākais dēls Karls Magnuss fon Krīdeners, bet pēc pāris gadiem parādu dēļ muižu atpērk jaunākais dēls Voldemārs Gustavs fon Krīdeners.
Oleru muižas kungu dzīvojamā māja būvēta pamatīgi, no akmeņiem. Ar holandiešu kārniņu jumtu, 14 dzīvojamām un 6 jumta istabām, virtuvi. Romantisku noskaņu ēkai piešķīruši logi ar lielajām rūtīm. Netālu no galvenās mājas atradies ērberģis, klēts, siltumnīca, ledus pagrabs, staļļi, kalpu dzīvoklis. Plašajā muižas saimniecības kompleksā ietilpa vēl arī trīs pusmuižas, divas holandiešu tipa vējdzirnavas. Darbojās darvas tecinātava un ķieģeļceplis, bet (1887.) darbu uzsāka Oleru alus brūzis.
1898.gadā kā 20.tās dzimšanas dienas dāvanu Oleru muižu Voldemārs Gustavs fon Krīdeners uzdāvināja savam dēlam Edgaram fon Krīdeneram, viņa dzīvesbiedre Hella fon Krīdenere dzimusi Mensenkampf. Saimniecība attīstās un jau 1913.gadā Edgars fon Krīdeners iegādājas grezno Rindzeles muižu Kurzemē no Rīgas mēra Džordža Armitsteda. Uz turieni ģimene ceļo vasarās liliju ziedēšanas laikā. Edgars fon Krīdeners bija pirmā auto īpašniekam Rūjienas pusē. Tas nekas, ka vienkārša modeļa, ar koka ratiem un izskatījies vairāk pēc pasta karietes! Barons bija kaislīgs mednieks. Baltijā bija septiņi lieli medību suņu bari, viens no tiem bija Edgaram fon Krīdeneram Oleru muižā.
Attēlā Edgara fon Krīdenera bīgli medībās - barona Aleksandra Ferzena glezna