Oleru muiža 1558 - 1836

*

Senās muižas aizsākums meklējams Livonijas laikos: toreizējais ordeņa mestrs Vilhelms Firstenbergs aizņēmies (1558.) 1500 marku no kāda Johana Šungela un par to mestrs izlēņojis viņam piecas zemnieku mājas ar vienu arklu zemes pie Oleru ezera. Uz šīm māju vietām Henzels (Hensel) ierīkoja lopu muižiņu ar četrām zemnieku sētām. Rūjienas Lielās muižas revīzijas laikā (1638.), konstatēts, ka muižiņā dzīvo zemnieki un tā pievienota Endzeles muižai.

 Ohlershof un tās apkārtne pirmoreiz iezīmēta zviedru mērnieku (1683.) sastādītajā kartē. Ietilpusi Rūjienas draudzē. Kā Oleru īpašnieks 1638.gadā minēts mums jau zināmais Hensels Guth muižkungs, zviedru armijas leitnants H. Mihaels Engelharts. Muižas pārvaldījumā - četrpadsmit zemnieku mājas līdz ar zemi un Stiļļu pusmuižu. Dažus gadus vēlāk, (1688.) arklu revīzijā uzrādīti 2 5/8 arkli, astoņpadsmit zemnieku mājas, viena muižiņa – Muči, bet ļaudis saskaitīti kopā pavisam 123 cilvēki.

 Līdz ar Hensels Guth un Würken, arī Ohlershof mantoja viņa dēls, dzimtas vārda nesējs majors Mihaels Engelharts (1678 – 1730). Karaļa Kārļa XI (1660.-1697.) uzsāktajā (1680.) agrārās reformas - muižu redukcijas laikā, Oleru muižu reducēja valsts īpašumā, apstiprinot kroņa muižas statusu (1690.).

18. gadsimta sākumā, abas – Endzeli un Oleru muižu (1740.) restituēja un atgrieza Engelhartu ģimenes lietošanā. Arklu revīzijās 1731. un 1750.gados minēts Oleru muižas īpašnieks - tiesnesis kapteinis Kaspars Engelharts (1683-1759), bet jau 1782.gadā Oleru muižas īpašnieks viņa dēls assessors - apriņķa tiesnesis Johans Frīdrihs fon Engelhards (1724-1813). Laika posmā no 1780/81gadam Oleru muižā pie sava drauga assessora Engelharta par mājskolotāju strādāja baltvācu dzejnieks J.M.R. Lenzs.

Senākais muižas komplekss veidojies 17.gs un sākotnēji tajā ietilpusi no koka celtā kungu māja ar saimniecības ēkām. Esošais Oleru muižas ansamblis celts 18.gs. 80.-90.gados, agrīnā klasicisma stilā. Muižas kungu mājas iekštelpas rotāja sienu gleznojumi grizaja tehnikā.

1801.gadā Oleru muiža tiek nodota apriņķa tiesneša Johanna Frīdriha fon Engelharda jaunākajam dēlam rotmistram Vilhelmam fon Engelhartam. Pēc četriem gadiem Engelharti muižu ieķīlā.

Fon Engelhartiem (1820.) uzmērītais Oleru apstrādājamās zemju lielums bijis 4 arkli, bet muižas saimē 156 vīrieši,132 sievietes. Saimnieko Virķēnu muižkungs, vecā Engelharta mazmazdēls, artilērijas leitnants, assesors Antons Johans fon Engelharts. Jāprecizē, ka biežāk Ohlershof īpašumā līdz (1836.) uzturējās Antona Johana fon Engelharta brālis - leitnants, asesors Vilhelms fon Engelharts ar laulāto draudzeni Eleonoru Vilhelmīni Elizabeti fon Strīku (von Stryk) .

 

Attēlā Engelhartu dzimtas ģērbonis un 18.gs sienu gleznojumi Oleru muižā.