Trio ART-i-SHOCK koncerts Oleru muižā

04.11.2017

 

Trio ART-i-SHOCK koncerts Oleru muižā

 

4 novembrī plkst.17.00

 

Šoreiz Trio Art-i-Shock Oleru muižā viesosies ar koncertprogrammu “Gadalaiki 4+4”. Tie būs Astora Pjacollas temperamenta un kaisles piepildītie “Četri gadalaiki Buenosairesā”, kam pretī liktas Latvijas  četras sezonas dažādu pašmāju komponistu rokrakstā. No tiem trio dalībnieces atklāj vien Georga Pelēča aromātisko un gleznaino skaņdarbu “Pieneņu lauks”, pārējos autorus līdz koncertam atstājot noslēpumā!

 

Trio ART-i-SHOCK ir viens no meistarīgākajiem, oriģinālākajiem un ievērojamākajiem Latvijas kameransambļiem ar Eiropas mērogā unikālu, neparastu instrumentu sastāvu. Kopš tā pastāvēšanas sākotnes 2011. gadā trio spēlē trīs izcilas mūziķes ar atšķirīgām personībām un temperamentiem – pianiste Agnese Egliņa, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un čelliste Guna Šnē. Ansambļa nosaukumā iešifrēta tiekšanās pēc mākslinieciskas pilnības, vēlme klausītājus pārsteigt, iepriecināt un dažreiz draudzīgi provocēt. Smalks humors, spēles elements, radošs šoks kā pirmstāvoklis jaunradei un sevis jaunatklāšanai.

 

Ieeja par ziedojumiem.

 

Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rūjienas novada pašvaldība un biedrība „Oleru muiža“.

 

www.trioartishock.lv

 

Bildes autors Linda Lauva

Matīsa Čudara un trio NYX koncerts

06.10.2017

Pēc vasaras pārtraukuma, kuru biedrība " Oleru muiža" ir pavadījusi darbīgā ēku atjaunošanas ritmā, esam priecīgi Jūs aicināt uz Riga Jazz Stage 2017 laureāta Matīsa Čudara un trio NYX (flautiste Anete Toča, vijolniece Tatjana Ostrovska un pianiste Ieva Sarja) koncertu Oleru muižā 7.oktobrī plkst.18.00!

 

Ieeja tradicionāli - par ziedojomiem!

Koncerta sakumā viens un tas pats tematisms izskanēs atsevišķi akadēmiskajā trio versijā un ģitāras improvizācijā, bet koncerta kulminācijā visi mūziķi apvienosies Agnetas Krilovas jaundarbā - kompozīcijā par J.S.Baha Tokatas un fūgas re min tēmu.

Koncerts būs aizraujošs piedzīvojums klausītājiem, kura laikā tiks lauztas barjeras starp akadēmisko un neakadēmisko, paplašināts priekšsts gan par klasisko mūziku, gan ģitāras iespējām, gan būs iespēja dzirdēt, kā vienā skaņdarbā izdodas saspēlēties flautai, vijolei klavierēm un basģitārai.

 

Pasākumu atbalsta biedrība "Oleru muiža" un Rūjienas novada pašvaldība.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta 20 gadu jubileja

26.08.2017

Aicina atzīmēt vasaras noslēgumu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā!

 

Par godu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta 20 gadu jubilejai aicina uz

 

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Ceļotāju diena 26. augustā!

 

Ja rodas jautājumi, lūdzu, droši zvani uz tālruņa numuru 28322436 Laurai !

 

Vairāk informācijas par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta svinībām šeit.

Lielā talka 2017

23.04.2017

2017.gadā Lielā talka notiks 22.aprīlī. Lielajā Talkā tiek aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, kam rūp ilgtspējīga valsts attīstība un iespēja dzīvot nepiesārņotā, skaistā vidē.

 

Pasākuma ideja ir balstīta uz brīvprātīgu līdzdalību vides sakopšanā, radot saliedētību, pozitīvismu un labi padarīta darba sajūtu. Lielās Talkas idejas autore ir rakstniece Anna Žīgure, bet pati ideja aizgūta no igauņiem, kas vides sakopšanu visas valsts mērogā pirmoreiz rīkoja 2008.gada 3.maijā.

Projekta mērķis ir līdz 2018.gadam, Latvijas 100.dzimšanas dienai, padarīt mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē - dot iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt.

ZEMES STUNDA 2017

26.03.2017

2017. gada 25. martā laikā no 20:30-21:30 ikviens iedzīvotājs, uzņēmums, pašvaldība, valdība ir aicināts simboliski izslēgt apgaismojumu uz vienu stundu, lai parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā.

Neo-tradicionālās mūzikas duets "RHIZOTTOME" Oleru muižā

05.03.2017

Sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā!

Svētdien, 5.martā, plkst. 17:00

Oleru muižā, Rūjienas novadā

Neo-tradicionālās mūzikas duets "RHIZOTTOME" no Francijas!

Armella Dusē /akordeons/

Matjē Mecgers /soprānsaksofons/ talk box/

Mūziķi Armelle Dousset ar hromatisko akordeonu un Matthieu Metzger, kurš pārvalda saksofona spēli un savos skaņdarbos izmanto elektroniku, radījuši unikālu un savdabību mūzikas stilu. Viņu radītie skaņdarbi saistīti ar franču mūzikas tradīcijām un improvizāciju. Tā ir kā atgriešanās pie saknēm, lai atrastu ko jaunu un neparastu apvienojot dažādu tautu mūzikas intoācijas, ritmiskos modeļus un faktūras.

 

Koncertu atbalsta Rūjienas novada pašvaldība un biedrība “Oleru muiža”.

Video teaser: youtu.be/52UZpoyicug

22.02.2017.

Franču kamermūzika Oleru muižā

30.11.2016

 

Nedēļas vidū brīnišķīga franču kamermūzika Oleru muižā!

Trešdien 30.novembrī plkst.19.00

Izcilo un pieprasīto latviešu mākslinieku - Agneses Egliņas (klavieres), Egila Upatnieka (oboja) un Jāņa Semjonova (fagots) izpildījumā.

 

Koncerta programmā ir ietverti franču izcelsmes komponistu darbi:

Frensisa Pulenka Trio - 1926.gada darbs - smalks franču kamermuzicēšanas paraugs

Žana Fransē Trio - franču neoklasiķa darbs, kas ir pirmatskaņots pasaulē tikai pirms 16 gadiem,

Kamila Sensānsa izcili skaistā Sonāte fagotam un klavierēm,

Eižena Bocas temperamentīgā Pastorāle obojai un klavierēm un

Kloda Debisī lieliskās klavierminiatūras.

 

Agnese Egliņa (JVLMA mācībspēks un „Lielās mūzikas balvas” par izcilu darbu ansamblī laureate. Viņas skatuves priekšnesumu raksturo drosmīga temperamenta dzirksts un sievišķīgi smalka iejūtība. Viņa vienlīdz spoži iejūtas solistes, koncertmeistares vai kameransambļa dalībnieces ampluā un prot strauji apvienot sava talanta šķautnes. Pazīst humoru kā domu ķīmiju un mākslas katarsi kā radošu atklāsmi.

Egils Upatnieks (JVLMA mācībspēks, „Lielās mūzikas balvas” par izcilu darbu ansamblī nominants) ir LNSO oboju grupas koncertmeistars kopš 2009. gada. No orķestra „Sinfonietta Rīga” izveidošanas 2006. gadā līdz 2011. gadam – šī kolektīva pirmā oboja. Piedalījies Latvijas Nacionālās operas izrādēs, spēlējis Rīgas Festivāla orķestrī un orķestrī „Rīgas kamermūziķi” (2001–2006). „Kremerata Baltica” regulārs viesmākslinieks, muzicējis orķestra turnejās Austrijā, Igaunijā, Turcijā un Vācijā. Labprāt piedalās dažādos kamermūzikas projektos, arī spēlējot baroka mūziku.

Jānis Semjonovs (JVLMA mācībspēks, „Lielās mūzikas balvas” par izcilu darbu ansamblī nominants) mācījies klarnetes spēli Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā pie Ulda Plēpja, turpinājis mācības Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie profesora Ģirta Pāžes, 2003. gadā nomainījis klarneti uz fagotu un mācījies profesora Andra Arnicāna fagota klasē. No 2006. līdz 2009. gadam studējis Berlīnes Mākslu augstskolā profesora Ekarta Hibnera klasē. Viņš ir Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” un kopš 2009. gada septembra arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fagotu grupas koncertmeistars.

 

Ieeja par ziedojumiem.

 

Pasākumu atbalsta biedrība „Oleru muiža“ un Rūjienas novada pašvaldība.

II Vidzemes stāstnieku festivāls „Stāsti krēslā” 8.oktobrī Oleru muižā

08.10.2016

No 7. oktobra līdz 9. oktobrim II Vidzemes stāstnieku festivāls „Stāsti krēslā” norisināsies Valmierā un tās apkaimē – Burtnieku novadā, Rūjienas novada Oleru muižā, Valmiermuižā. Šogad jau otro reizi līdzās stāstnieku festivāliem Kurzemē, Zemgalē un Latgalē notiks Vidzemes stāstnieku festivāls. Katram interesentam ir iespēja gan stāstīt, gan klausīties, tādējādi kļūstot par daļu no stāstīšanas tradīcijas. Šogad festivāls piedāvā iespēju iepazīt vienu no savdabīgākajām Vidzemes muzikālajām tradīcijām – ermoņiku „ieviņa” spēli un muzikantus ar viņu stāstiem. Tāpat festivālā būs sastopami stāstnieki no dažādiem Latvijas novadiem un būs iespēja dzirdēt savdabīgus stāstus, atšķirīgus dialektus un prasmīgus muzikantus. Šogad festivāla starptautiskos sadarbības partnerus pārstāvēs Šveices stāstniece Rosvita Menke (Roswitha Menke). Rosvitas Menkes ziņā vairākas meistarklases un priekšnesumi dažādās festivāla norisēs. Savukārt Valmieras un apkārtnes bērni un jaunieši aicināti piedalīties nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmas „Pulkā eimu, pulkā teku” stāstnieku konkursa “Teci, teci, valodiņa” Valmieras pusfinālā.

 

8.oktobrī plkst.20.00 „Saviesīgi un omulīgi stāsti”

Mājinieki, viesi un citi labi ļaudis vilinās stāstus Oleru muižā

 

Vidzemes stāstnieku festivāla „Stāsti krēslā” programma un reģistrāsija

 

Vairāk informācijas par festivālu

Solveiga Boicova

Festivāla direktore

Tālrunis: +371 28395899

E-pasts: solveigakb@inbox.lv

Eiropas kultūras mantojuma dienas Oleru muižā

10.09.2016

 

10.septembrī

 

No pulkstens 10.00 interesentiem ir iespēja iepazīties ar Oleru muižas kompleksu un dārzu.

 

11.00 ainavu darbnīcas ALPS ainavu arhitektes Ilzes Rukšānes stāstījums “Dziedējošais – terapijas dārzs – 9 principi” – kā sajust dārza telpu, kas nepieciešams harmonijai un līdzsvaram mūsdienu dārzā.

12.10 Talka – sakopsim pie muižas esošo ozolu aleju ( zemes līdzināšana, augu sēšana, stādīšana ). Dalībniekiem nepieciešami darba cimdi un grābeklis vai lāpsta. (Talkas smaguma pakāpe – viegla ).

14.00 Spēcinošas zupas  vārīšana un pusdienas muižas parkā!

 

Lūdzam pieteikties gan uz lekciju, gan talku līdz 8.septembrim! Telefons 29251565 Kārlis, e-pasts olerumuiza@inbox.lv

 

Lekcijas apmeklēšana neuzliek pienākumu piedalīties talkā; un otrādi!

 

Pasākumu organizē biedrība “ Oleru muiža “, atbalsta Rūjienas novada pašvaldība.

 

 

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2016. gada Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā velta kultūrvēsturiskajai ainavai, lai akcentētu tās īpašo lomu cilvēka dzīves kvalitātes veidošanā un ceļā uz Latvijas simtgadi aicinātu pievērst uzmanību kultūrvēsturiskajai ainavai kā Latvijas ilgtermiņa attīstībai nozīmīgai tēmai. Kultūrvēsturiskā ainava ir veidojusies, mijiedarbojoties dažādiem cilvēku darbības un dabas faktoriem. Tā ilustrē cilvēces attīstību laikā un telpā, ir ieguvusi sociāli atzītu vērtību un ar ainavā esošajām fiziskajām liecībām atspoguļo noteiktas tradīcijas, vēsturiskus notikumus vai to attēlojumu literatūras un mākslas darbā.

 

Ilze Rukšāne: "Esmu ainavu arhitekte pēc izglītības, sirdī un pēc būtības. Ticu, ka dārzs var mūs veidot par labākiem un mīlošākiem – laikam tāpēc arī vairāk sanāk strādāt pilsētā, jo tur tās steigā mēs reizēm aizmirstam par būtiskāko, jo tur mīlestības trūkst visvairāk. Par dziedinošu vidi!"

Koncerts Oleru muižā

30.07.2016

 

RIX klavieru kvarteta vasaras koncerts Oleru muižā

sestdien, 2016.gada 30.jūlijā plkst.18.00.

 

Sandis Šteinbergs (vijole)

Ilze Kļava (alts)

Reinis Birznieks (čells)

Jānis Maļeckis (klavieres)

 

Programmā – Gijoma Lekjū (Guillaume Lekeu) klavieru kvartets, Pētera Vaska sacerējums vijolei un čellam Catillo Interior un Selgas Mences klavieru kvartets .

Ieeja par ziedojumiem.

Pasākumu atbalsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Rūjienas novada pašvaldība un biedrība "Oleru muiža".

 

Ierēķiniet laiku arī Muižas dārzā apskatei - esam atkal pārkrāsojuši jaunos soliņus!

 

Uz tikšanos!

 

Koncerts Oleru muižā

04.06.2016

 

Sestdien, 2016.gada 4.jūnijā plkst.17.00 Oleru muižā uzstāsies senās mūzikas ansamblis "LIRUM" ar koncertprogrammu ,,CANZONI DI PRIMAVERA" ( Pavasara dziesmas ).

Koncertā - ievērojamāko itāļu renesanses mūzikas komponistu Orazio Vecchi, Orlando di Lasso, Giovanni Gastoldi, Claudio Monteverdi u.c. mākslinieku skaņdarbi.

 

Senās mūzikas ansamblis "L I R U M" dibināts 2003.gada rudenī sanākot kopā mūziķiem, kurus vieno interese par renesanses laika mūziku. Ansambļa repertuārā ietilpst gan Eiropas tautu mūzika, gan renesanses laika komponistu sarakstītie skaņdarbi (14.-16.gs.).

 

Ar Jūsu ziedojumiem atbalstīsim ansambli "LIRUM".

 

Pasākumu rīko biedrība "Oleru muiža".

 

Ierēķiniet laiku arī Muižas dārzā apskatei - esam uzstādījuši jaunus soliņus!

 

Uz tikšanos!

 

 

 

 

 

“SATIEC SAVU MEISTARU” VIDZEMES STĀSTNIEKU KOPA OLERU MUIŽĀ

02.04.2016

2016.gada 2.aprīlī 

Stāstu pēcpusdiena „Vidzemes stāstnieki Oleru muižā".

 

Raksta autors: Agita Lapsa

 

 

Stāstnieki Oleru muižā akcijā “Satiec savu meistaru”

 

Pagājušās nedēļas nogalē visā Latvijā norisinājās akcija “Satiec savu meistaru”. Trīs dienas dažādu amatu un prasmju zinātāji aicināja ikvienu vērot, klausīties un darboties. Rūjienas novada Oleru muižā uz savu meistardarbnīcu sabrauca Vidzemes stāstnieku kopa un tās atbalstītāji no Valmieras, Cēsīm, Mazsalacas un Rūjienas novada. Darbnīcas mērķis bija turpināt sabiedrības iepazīstināšanu ar stāstniecības tradīciju, demonstrēt tās daudzveidīgās izpausmes. Vienmēr svarīgi ir pilnveidoties pašiem, un caur to, iedvesmot citus darboties līdzi. 

Par Vidzemes stāstnieku kopas aizsākumu varētu uzskatīt 2014.gada rudeni, kad, beidzoties Vidzemes kultūras un mākslas biedrības “Haritas” stāstnieku apmācības projektam, dalībnieki piedalījās dažādos pasākumos un turpināja pilnveidoties stāstniecībā. Spilgtākie no tiem bija piedalīšanās Kurzemes stāstnieku festivālā “Ziv zup“ Kuldīgā, kas šogad aprīlī norisināsies jau desmito reizi, un “Vidzemes stāstnieku skola Cēsīs festivālā “Baltica 2015”” pasākums pērn jūlijā. Kopīgi tiek rīkotas arī stāstu stundas, kad klausīties aicināts ikviens interesents. Kopa ir atvērta jauniem dalībniekiem un gatava apgūt jauno, un reizē dalīties savā pieredzē.

Tieši šīs apņemšanās mudināti, Oleru muižā pirmo reizi kopīgā darbnīcā apvienojās visu triju Latvijas stāstnieku tīklu dalībnieki. Proti: Vidzemes stāstnieku kopa prezentēja pieaugušo stāstnieku kustību Latvijā; Valmieras integrētās bibliotēkas un Mazsalacas bibliotekāri turēja UNESCO tīkla "Stāstu bibliotēkas" godu; Ķoņu pamatskolas audzēkņi kopā ar skolotāju Agritu Gruzdiņu pārstāvēja "Pulkā eimu, pulkā teku" kustību, kas ir valsts atbalstīta tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programma bērniem un jauniešiem.

Darbnīcas tēma šoreiz bija amatniecība, amata prasmes, meistarstiķis, “kā amatniekam gadījās...”. Tā tika izvēlēta arī tādēļ, ka vasarā gaidāmā Pirmā Latgales stāstnieku festivāla vadmotīvs ir “Amatu stāsti”.  Ebreju izcelsmes vācu filozofs Valters Benjamins raksta: “Stāstījums ilgi plaucis rokdarbniecības – zemnieku, jūrnieku, visbeidzot pilsētnieku amatniecības – jomā, arī pats ir it kā rokdarbnieciska vēstījuma forma. Galvenais tajā nav “lietas par sevi” tālāknodošana, kā tas ir informācijā vai ziņojumā. Stāstījums iegremdē lietu stāstītāja dzīvē, lai pēc tam izceltu no turienes. Tādējādi stāstījums saglabā stāstītāja pēdas tāpat, kā podnieka rokas nospiedums paliek uz māla trauka.”

Visupirms pulcēšanās notika Zemīšu ģimenes plašajā ēdamistabā, kur smaržoja pēc nule ceptas maizes, un katrs jaunpienācējs saņēma savu biedru apskāvienus. Mulsdami mazie ķonieši kāpa pāri istabas slieksnim, bet stāstniece Anastasija Lūkina, manīdama biklumu, tūdaļ ņēma tos zem “sava spārna”, ar katru sasveicinājās un iepazinās. Kopā sapulcējās ap trīsdesmit dalībnieku.

Muižas zālē ar Māras Mellēnas stāstu par zirgu, kas uz “prū” traucās uz priekšu, bet uz “nū” stājās mierā, darbnīca tika atklāta. Bērnu stundu Sanda Salmiņa lieliem un maziem mācīja skautu mēlesmežģi-skaitāmpantu, kas palīdz pārvarēt garus ejamgabalus un der kā vingrinājums mēles veiklībai. Tā stāstniekam ir ļoti svarīga prasme. Anastasija Lūkina stāstīja pasaku,ar kuru vakarā var dabūt bērnus mierā. Visi tika cienāti ar dzērvenēm cukurā, piemetinot, ka tie drošsirdīgākie ēd vairāk, bet mazdūšīgākie dabū mazāk. Solveigai Boicovai bija stāsts par iedomu draugiem Lipīšiem, kuri bija vainīgi ikreiz, kad viņas mazajai meitiņai gadījās ko sasmērēt. Tad vidū nāca Ķoņu skolas jaunie stāstnieki, jo viņi, izrādās, bija apņēmīgi gatavojušies. Dabūjām dzirdēt deviņas teikas – dažu kā joku, bet cita kā mērenu šausmeni, jo mazo stāstnieku bija veseli deviņi. Bērnu stundu ar stāstu, kā Kurzemē atjautīgākie tiek pie seska kažoka, noslēdza Tatjana Karro.

Pēc nelielas atelpas un iestiprināšanās pie kopīgā saimes galda, varēja sākties darbnīcas otrā daļa – kopīgā darbošanās, pasakas mācīšanās un izspēlēšana. Stāstnieki un klausītāji sadalījās četrās grupās, un katrai  tika uzdots iemācīties pasaku par pieciem tēva dēliem, kas dodas apgūt amatus. To vajadzēja mācīties lomās un izspēlēt pārējiem dalībniekiem. Lai arī pasaka visiem bija viena, pieredzējām četras dažādas interpretācijas. Uz vaicājumu, vai kāds varētu izstāstīt pasaku viens pats, pieteicās jaunā stāstniece Agnese no Ķoņiem, parādīdama drosmi un lielisku atmiņu, kā arī prasmi izvairīties no neveiklām situācijām. Par to tad viņai arī tika vislielākā atzinība. Noslēdzoties darbnīcai, dalībnieki, izstaigāja muižas parku, tā gūstot vēl lielāku pārliecību – te ir stāstam īstās mājas.

Jau vēlāk Sanda Salmiņas atzina: "Godīgi sakot, sākotnēji nedaudz baidījos saukties par vienu no meistariem. Manuprāt izdevās īstenā "satiec savu meistaru un sāc savu ceļu pats" garā! Prieks par mazo Agnesi, kas izpleta savus stāstnieka spārnus! Man liekas, ka iesākta laba lieta - mums lielajiem draudzēties ar bērniem, rādīt ko mākam un zinām mēs, un mācīties no viņiem!"

Pateicamies Ievai un Kārlim Zemīšiem par viesmīlību, Mārai Mellēnai par darbnīcas vadīšanu, Ķoņu pamatskolas skolotājai Agrita Gruzdiņai par jauno stāstnieku sagatavošanu un ceļojuma noorganizēšanu. Paldies pašiem stāstniekiem un ieinteresētiem klausītājiem. Uz tikšanos nākamajos stāstnieku pasākumos!

 

Attēlā: plakāts "Satiec savu meistaru".

FADU koncerts Oleru muižā

26.03.2016

 

Portugāles – Eiropas pašā Rietumu malā rodamās zemes mūzikā jaušama bezgalīgā okeāna elpa. To var sajust un sadzirdēt tradicionālajā dziesmu žanrā fadu (fado), kura esence ir nesteidzīgi izdziedāti stāsti par ilgām pēc nesasniedzamā. Fadu radies 19. gadsimta gaitā Lisabonā, Portu, Koimbrā un citviet kā pilsētu romances žanrs, un šodien tas uzskatāms par Portugāles muzikālo vizītkarti.

Jolanta Gulbe-Paškeviča savā programmā apkopojusi sev tuvākās žanra dziesmas. Tās aptver vairāk kā simt gadu fadu vēstures – pārstāvēts gan žanra senākais slānis, gan 20. gadsimta fadu dīvu Amālijas Rodrigešas un Dulse Pontešas jau par fadu klasiku kļuvušās dziesmas, gan arī mūsdienu fadu repertuārs.

Ģitāru pavadījumu spēlē Ivars Hermanis un Āris Ozols.

 

 

Pasākumu atbalsta biedrība „Oleru muiža” un Rūjienas novada pašvaldība.

„Trio Decorum“ Oleru muižā

28.11.2015

 

„Trio Decorum“ koncerts Oleru muižā 2015.gada 28.novembrī plkst.18.00.

 

Agate Ozoliņa - čells

Madara Jauģiete - vijole

Ilze Jaunzeme - klavieres

 

Plānotā Programma:

Ludvigs van Bēthovens , F. Šūberts , A. Pjacolla 

 

Ieeja par ziedojumiem.

 

Pasākumu atbalsta biedrība „Oleru muiža” un Rūjienas novada pašvaldība.

 

 

Dzejas dienas 2014 Oleru muižā

09.09.2014

AUTORU VAKARS  OLERU MUIŽĀ

 

09.09.2014., plkst.18.00.

 

Vācija:

A. Filyuta, E. Häfner, T. Schulz, S. Moreino

(latviešu, krievu, vācu valodās)

 

Latvija, Valmiera:

Tamāra Skrīna, Juris Helds, Viks

 

lasījumi un saviesīgas sarunas

Seminārs un diskusija par vācbaltiešu izceļošanu 1939. - 1940. gadā

22.02.2014

Latvijas Okupācijas muzejs un biedrība  "Oleru muiža" 2014.gada 22. februārī rīkoja semināru par vācbaltiešu izceļošanu 1939. - 1940. gadā un Otrā pasaules kara rezultātā zaudētajām kultūras vērtībām.

 

Programma:
13.00
Latvijas Okupācijas muzeja dokumentālās filmas „Uz visiem laikiem. Vācbaltiešu izceļošana” demonstrācija. Andra Šillera - Latvijas Okupācijas muzeja koordinatora starptautiskajā projektā „ Dažādas tautas - kopēja pieredze” komentārs

Vācbaltiešu pārvietošanas laikā no Latvijas izvestās kultūras vērtības: to dažādie likteņi Polijā, Vācijā un Latvijā"
Dr. hist. Rasa Pārpuce, Herdera institūta Mārburgā (Vācija) un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta projektu pētniece

Jaunās kultūrvēsturiskās un identitātes telpas meklējumos – Valmieras un apriņķa vācbaltu izceļošana 1939./40.gadā.
Mg. hist. Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja

Mērija Grīnberga un nosargātās Latvijas kultūras vērtības 2. pasaules kara beigās. Dr.art. Jānis Kalnačs, Vidzemes augstskolas profesors

15.00 Kafijas pauze

15.30
Diskusija: Otrā pasaules kara rezultātā zaudētās vērtības. Vai zaudētais atgūstams?

Ar vācbaltu izceļošanu saistītie notikumi Oleru muižas apkārtnē
Ieva Zemīte un Kārlis Zemītis, biedrība “Oleru muiža”

Zaudētās kultūras vērtības
Līga Siliņa, Rūjienas Izstāžu zāles vadītāja

Semināra dalībnieku viedokļu apmaiņa, jautājumi

 

Semināru vada Dr.hist. Ritvars Jansons, Latvijas Okupāmuzeja direktora vietnieks un Andris Šillers, Latvijas Okupācijas muzeja koordinators projektā „ Dažādas tautas - kopēja pieredze”

 

Attēlā:
Dr. hist. Rasa Pārpuce un Dr.hist. Ritvars Jansons